2026
3 rakstīšanas veidi: uz papīra, digitālais, mākslīgais, 12.06.2026. Kā dažādi rakstīšanas un lasīšanas veidi (ar roku, digitāli, ar MI atbalstu) ietekmē domāšanu, izteiksmi un zināšanu radīšanu. Darbnīca iekš FORTHEM BIP programmas Reading for a Stronger Europe. Lasīt →
LFMI digitālo metožu seminārs #3 — „Kultūras mantojuma autorizēšanas stratēģijas – izdevniecības Neputns grāmatu analīze”, 05.06.2026. Kopā ar Daci Kreceri-Vuli dalījāmies ar pieredzi, strādājot ar Neputna bibliogrāfijas datu kopu. Lasīt →
DH Raidieraksts 14 – Bibliotēka un digitālie rīki pētniekiem, 03.06.2026. Saruna ar Latvijas Universitātes bibliotēkas (LUB) direktoru Uldi Zariņu par LUB kā analogo un digitālo bibliotēku, pētnieku pirmajiem digitālajiem rīkiem un MI ietekmi uz bibliotēku darbu. Lasīt →
Mentorings Latvijas Universitātē — pirmā sezona noslēgta, 2025./2026. Noslēdzu pirmo gadu LU programmā „Izgaismo nākotni”. Lasīt →
DH Raidieraksts 13 – MI pratība humanitāram cilvēkam, 06.05.2026. Saruna ar Emergn Latvija vadītāju un LU pētnieku Aldi Ērgli par MI rīkiem, kas jāzina humanitāram cilvēkam, un par humanitāro spējām, kas būs neaizstājamas. Lasīt →
LFMI digitālo metožu seminārs #2 — „Ko iesākt ar tabulu?!”, 24.04.2026. Turpinām DH semināru ciklu ar jaunu tematisko līniju „Digitālie rīki, ko es izmantoju”. 24. aprīlī 15:00–17:00 Ieva Vīvere dalījās ar pieredzi apstrādājot Skandinieku datus no Latvijas Nacionālās bibliotēkas — eksperimenti un atziņas ar Excel, OpenRefine un NodeGoat. Lasīt →
Erasmus+ prakse AUEB, Atēnās, 2026. gada janvāris–marts.
2026. gada janvārī–martā biju Erasmus+ praksē Atēnu Ekonomikas un biznesa universitātē (AUEB), Datorikas departamentā, maģistra studiju programmā Digital Methods in the Humanities (prakses vadītāja Dr. Agiatis Benardou). Uzturēšanās laikā piedalījos Dr. Agiatis Benardou vadītajā lekciju kursā par digitālajām infrastruktūrām, kultūras mantojuma digitalizāciju un VR izmantošanu GLAM sektorā. Kā arī pasniedzu vieslekciju “Life in Digital Humanities”, sniedzot piemērus no saviem pētījumiem un tipiskām DH darbplūsmām, iesaistot datu kopas, mākslīgo intelektu, programmēšanu un datu analīzes rīkus. Papildus vadīju praktisku darbnīcu par tekstu analīzi, izmantojot KWIC (atslēgvārdi kontekstā) metodi Google Colab vidē, kur studenti iepazinās ar pamata skaitļošanas pieejām tekstuālo datu analīzē. Lasīt →
LFMI digitālo metožu seminārs #1 — izpētoša datu analīze (case study), 20.02.2026. Izpētoša datu analīze (exploratory analysis) uz konkrēta piemēra — Andra Grīnberga performanču fotogrāfiju albuma metadatu kopas (Excel), ar ko pētniecībā strādā Laine Kristberga; piemērots kā case-study tiem, kas strādā ar tekstuāliem datiem. Pēc semināra publicēti trīs faili (pārskats, darbplūsma, README). Lasīt →
2025
Digital Approach in History Research – Visualization, Computational Methods, and Artificial Tools, 04.12.2025. Darbnīca par digitālajām metodēm vēstures pētījumos. Lasīt →
Recenzija par Kristīnes Želves grāmatu, 02.12.2025. Uzrakstīju Satori retu recenziju par vienu no manām pēdējā laika mīļākajām latvju grāmatām. Lasīt →
Komputacionālās prozas hakatons #3, 30.11.2025. Lasīt →
Notika svētdien 30. novembrī no 11:15 līdz 16:30 Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā, Vecrīgā, Mārstaļu ielā 6.
Lasi vairāk Facebook eventā un šeit bildes no pasākuma.
Foto: Gints Ivuškāns
Ievēlēts par pētnieku LU LFMI, 26.11.2025.
LU LFMI Zinātniskās padomes sēdē 26. novembrī par pētnieku humanitārajās un mākslas zinātnēs valodniecības un literatūrzinātnes nozarē citās valodniecības un literatūrzinātnes apakšnozarēs ar specializāciju kultūras izpētes metodēs un teorijā un digitālajās humanitārajās zinātnēs ievēlēts Haralds Matulis.
Darbnīca "Critical LLM and AI Tools Use in Humanities Research", 10.11.2025. NOVA Universitātē Lisabonā digitālo humanitāro zinātņu maģistru studentiem un citiem, kam interesē DH. Lasīt →
Darbnīca "Introduction to Python Code Notebooks for Humanities Data Analysis", 27.10.2025. NOVA Universitātē Lisabonā digitālo humanitāro zinātņu maģistru studentiem un citiem, kam interesē DH. Lasīt →
Digitāla dienasgrāmatu analīzes darbnīca Tartu, 24.09.2025. Praktiska darbnīca ar digitālajām metodēm Nordplus Life Writing seminārā. Lasīt →
Komputacionālās dzejas hakatons #2, 14.09.2025.
Notika svētdien 14.septembrī no 11:01 līdz 16:59 Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā, Vecrīgā, Mārstaļu ielā 6.
Lasi vairāk Facebook eventā.
Lekcija un nodarbība Aicinājumā. 12.08.2025. „Kā roboti var iedvesmot mūs rakstīt literāru tekstu” un praktiskā nodarbība tekstu radīšanā ar datoru.
BSSDH 2025 Rīgā 4-8. augustā.
Septītā Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skola (BSSDH) notika Rīgā, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, no 4. līdz 8. augustam. Šī gada vasaras skolas fokuss bija uz vēstures pētniecību, izmantojot digitālās metodes.
Ziņojums par digitālo humanitāro zinātņu pētniecības praksēm vēsturē, 01.07.2025. Saite uz ziņojuma pdf.
Vēstures valsts pētījumu programmas ietvaros izstrādāts ziņojums par "starptautiskajām digitālo humanitāro zinātņu pētniecības praksēm".
Ziņojums fokusējas uz vēstures pētniecības metodēm, taču lielā mērā attiecināms arī uz citām humanitāro zinātņu nozarēm.
Ziņojums (18lpp) sastāv no digitālo metožu un prakšu pārskata, kam seko saites uz digitāliem rīkiem padziļinātai attiecīgo metožu apgūšanai, un tematiski sakārtota bibliogrāfija.
Komputacionālās dzejas hakatons #1, 28.06.2025.
Stāsts "Trīs diskusiju veidi". Publicēts Satori 27.06.2025.
Atkalāčojuma atklāšana, 25.05.2025.
25.05.2025 Veidenbauma muzejā "Kalāčos" tika atklāta kopizstāde "Atkalāčojums", kas mākslas un literatūras valodās pievērsusies Veidenbauma uztverei mūsdienās. Līdzās citiem 8 izciliem māksliniekiem un kultūras personībām tur ir arī Haralda Matuļa un "Veidenbauma 1.b klases" kopradīti darbi par Veidenbauma un Garlaicības tēmu – instalācija ar 12 Garlaicības ceļa stabiem un audiāli-scenogrāfiska pastaiga par garlaicību.
Sadarbībā ar Veidenbauma muzeju Kalāčos. Izstādes kuratore Ieva Astahovska, dizainere Līva Kreislere, muzejpedagoģe Baiba Roze. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Garlaicība un garlaikošanās ir viens no simptomiem, ko parasti saista ar labu dzīvi un izlaistību, taču lielā mērā tā ir mūsu mentāla aizsargreakcija ar stimuliem pārsātinātā laikmetā. Veidenbaums kultūras kanonā un tautas iztēlē ir iedvesmas, jaunības, aizrautības, nesamierināmības simbols. Šajā projektā tiek pētīta saikne starp aizrautību, aizraušanos, iedvesmu, trauksmainību, trauksmi no vienas puses un garlaicību, garlaikošanos, pārsātinātību, iespaidu gūzmu no otras puses.
Sācies Veidenbaums un Garlaicība, 05.04.2025. Darbnīcas, izpēte un audiāli-scenogrāfiska pastaiga par garlaicību Veidenbauma muzejā Kalāčos.
25.05.2025 Veidenbauma muzejā "Kalāčos" tika atklāta kopizstāde "Atkalāčojums", kas mākslas un literatūras valodās pievērsusies Veidenbauma uztverei mūsdienās. Līdzās citiem 8 izciliem māksliniekiem un kultūras personībām tur ir arī Haralda Matuļa un "Veidenbauma 1.b klases" kopradīti darbi par Veidenbauma un Garlaicības tēmu – instalācija ar 12 Garlaicības ceļa stabiem un audiāli-scenogrāfiska pastaiga par garlaicību.
Sadarbībā ar Veidenbauma muzeju Kalāčos. Izstādes kuratore Ieva Astahovska, dizainere Līva Kreislere, muzejpedagoģe Baiba Roze. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Garlaicība un garlaikošanās ir viens no simptomiem, ko parasti saista ar labu dzīvi un izlaistību, taču lielā mērā tā ir mūsu mentāla aizsargreakcija ar stimuliem pārsātinātā laikmetā. Veidenbaums kultūras kanonā un tautas iztēlē ir iedvesmas, jaunības, aizrautības, nesamierināmības simbols. Šajā projektā tiek pētīta saikne starp aizrautību, aizraušanos, iedvesmu, trauksmainību, trauksmi no vienas puses un garlaicību, garlaikošanos, pārsātinātību, iespaidu gūzmu no otras puses.
Attēls no 26.aprīļa darbnīcas! Foto: Baiba Roze.
Atklātā lekcija Vēstures valsts pētījumu programmā, 23.01.2025. “Vēstures datu analīze ar datormetodēm: Komjaunatnes darbinieku datubāze (1970.–1990. gads) un tās apstrāde un analīze ar datormetodēm”.
Atklātā lekcija! Foto: Ilze Boldāne-Zeļenka.
Stāsts "Rakstnieka talants". Ar kuru uzstājos Prozas lasījumos 06.12.2024. Un publicēts Punctum 06.02.2025.
2024
Dziesmu vārdu rakstīšanas darbnīca Zvaigznājā 29.09.2024. Mācījāmies rakstīt dziesmu tekstus, lai tie ir izteiksmīgi, atmiņā paliekoši, skaisti un nebanāli!
Lieliskās Agneses Rakovskas Zvaigznājā – mācījāmies rakstīt dziesmu tekstus, lai tie ir izteiksmīgi, atmiņā paliekoši, skaisti un nebanāli. Eksperimentējām ar brīvo plūsmu, randomizāciju un ierobežojumu metodēm! 3 stundu laikā – gatavas dziesmu skices – iespaidīgi!
Kursi literatūras skolotājiem @LKA, 13.-14.08.2024. VISC organizēti divu dienu radoši, radoši kursi skolotājiem.
Pārsvarā literatūras virziena skolotājiem rādīju radošos rakstīšanas uzdevumus, kā arī parunājām par jaunrades darbu vērtēšanas principiem, detaļām un niansēm – drošā vide, kā izteikt viedokli, kā organizēt darbu grupās, jaunrades darbus var novērtēt, bet vai vajag?, sadalīt uzdevumu mazākos, lai varētu ielikt vislabāko atzīmi (10), kritiskā domāšana un kas vislabāk to trenē?, «neskaidri formulēti uzdevumi», nesākt ar (lielu) "ideju", sākt ar mazu detaļu, Piezīmes, Rakstīšana, Rediģēšana, brīvās rakstīšanas uzdevums, dialogu zagšana, "sarunvalodas" trenēšana, sapņu pierakstīšana, kā uzrakstīt eseju.
Rakstīšanas darbnīca @Rakstivāls, 11. augusts. Superīgā darbnīca, kur mācīju kā rakstīt! Pesoa, Neiburga, Hilzenrāts. Pretrunīgums tekstā.
Radošā rakstīšanas darbnīca "Pretrunīgums tekstā kā intrigas avots", kur! dalībnieki tika iepazīstināti ar rakstīšanas tehniku, kas piešķir tekstam intrigu, balstoties iekšējā pretrunīgumā! Darbnīca sākas ar iepazīšanos ar dažiem literāriem fragmentiem – Pesoa, Neiburga, Hilzenrāts – kam sekoja savu tekstu rakstīšana, un pēc tam kopīga analīze un pārdomas, kā šo tehniku izmantot rakstīšanā.
Rakstīšanas festivāla "Rakstivāls" programma
Rakstivālā! Foto: Inga Grencberga.
Valodas lekcija @LCCA, 2024. gada 10. augusts. Lekcija "Kā valoda kļuva politiska: dažādi skatījumi uz valodu" Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skolā Valmierā.
Lekcijā tiks salīdzinoši aplūkots, kā valoda tiek definēta un izmantota dažādās jomās - filozofijā, valodniecībā un sociālajās zinātnēs. Noslēgsim ar analīzi un diskusiju par to, kā šīs atšķirīgās attieksmes pret valodu atspoguļojas laikmetīgās mākslas un kuratoriālajā praksē.
BSSDH 2024, 22.–26. jūlijs. Labbūšanas darbnīca humanitāro zinātņu pētniekiem, kas sāk iepazīties ar datorzinātnēm un programmēšanu.
Moderēju labbūšanas darbnīcu Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolas (BSSDH) dalībniekiem. Darbnīca bija vērsta uz dalībnieku gaidu apzināšanu, labbūšanas pieskatīšanu un pārdomām par mācību metodēm, kā arī nākotnes soļu plānošanu DH jomā pēc Vasaras skolas!